CSDD ziepes
Šonedēļ CSDD roku rokā ar satiksmes ministru Kasparu B. atklāja kampaņu, kurā atgādina, ka braukt ātrāk par noteikto ātrumu nav labais stils. Tajā potenciālie ātruma pārkāpēji tiek biedēti ar naudas sodu, vainas apziņu un nokļūšanu cietumā. Cietums tiek attēlots ar vēsu māju, tīri ok ēdienu (jebkurš ēdiens, kas nav jāgatavo man, ir labs ēdiens - pat Latvijas Televīzijas kafejnīcas ēdiens!) un uz flīzēm nokritušām ziepēm, kas simbolizē izvarošanu cietumā.
Kā gadījies, kā ne - daļā sabiedrības šajā ziepju gabalā saskatījuši ņirgāšanos par izvarošanas upuriem. Es uz tām ziepēm paskatījos kādas astoņas reizes un ņirgāšanos nesaskatīju. Drīzāk informāciju par realitāti. Tāpat arī Rimi akcijā, kurā informē par to, ka karpeļiem atlaide, nesaskatu ziņojumu “Ēd, bomzi“, bet gan vienkārši informāciju par to, ka karpeļi maksā tik un tik. Vai ziepes plakātā ņirgājas par izvarošanas upuriem? Es to tur neredzu, es redzu realitātes atspoguļojumu - cietumā ir augsts risks tapt izvarotam. Iespējams, tas saistīts ar manu absolūto nespēju uztvert to, kas rakstīts starp rindām. Vai, precīzāk sakot - to, kas nav rakstīts. Labā ziņa ir tā, kas tas ļāvis palaist aptuveni miljons iespēju mūžā apvainoties.
Vai izvarošana cietumā būtu jānormalizē? Nē. Skaidrs, ka ne. Taču CSDD netiek galā ar satiksmes drošību, no viņiem nevar prasīt uzņemties arī atbildību par apstākļiem cietumā, par skaļiem lapu pūtēmjiem sešos no rīta zem taviem logiem vai par laikapstākļiem.
Vai man šī reklāma patīk? Es teiktu, ka nekas īpašs. No CSDD es būtu gaidījusi ko košāku. Vairāk kišku, pa ceļu izsvaidītas smadzene un tādā garā. Kā ir, tā ir. Vai kampaņai vispār ir kāda jēga? Esmu pārliecināta, ka reklāmas plakāts neko nemaina. Ja tas būtu reklāmas plakāts kopā ar kaut vai pāris dienām, kad uz ceļiem tiek ķerti visi, kas pārkāj ātrumu, tad jēga būtu lielāka.
Briškens, kurš vēl nesen pats piedalījies kampaņas atklāšanā, pornosaitā x.com paziņojis, ka CSDD kampaņas materiāli jāpārstrādā. Tātad - viņš galīgi ahujel. Normāls viedoklis būtu, piemēram, “Sūdīga reklāma, es varētu labāk! #opentowork“. Taču ministram nav jānodarbojas ar šo. Kas vēl? Ne tikai nepareizi parādīts cietums, bet arī nepietiekošs porcelāna atainojums? Ja jau grib kontrolēt CSDD darbu, varbūt, labu gribot, arī jāpārbauda, vai birojā tualetes papīrs nav beidzies. Un vai tas maz pareizi ielikts tualetes papīra turētājā?
Tomēr lielākais lohs stāstā nav Briškens. Lielākie lohi ir CSDD, kas pirms dažām dienām kampaņu no aģentūras bija pieņēmuši, bet nu liek pārstrādāt, jo ministrs teica. Iespējams, daudziem tas būs pārsteigums - reklāmas netiek veidotas kā pārsteigums klientam. Klients ar aģentūru strādā kopā - citi klienti drāž pēc pilnas programmas rītā un vakarā, un piekasās pie katra burta, citi iesaistās tikai tad, kad jāizlemj, vai vajadzēs bukletus. Bet visi apskata rezultātu pirms laišanas tautās. Un, ja pieņem to par labu esam, pie tā vajadzētu pieturēties. Nezinu, kādi ir līguma nosacījumi aģēntūrai ar CSDD, bet ceru CSDD par savu princesību samaksās dubultā, ja reiz liek pārstrādāt pēc tam, kad viss beidzies. Un tad, kad Briškens uzzinās, ka samaksāts dubultā, tad gan jau viņš uzdos uz ātrako noskaidrot, kurš deva rīkojumu pārstrādāt.
Esmu manījusi, ka reklāmas biznesa ļaudis tajā pašā pornosaitā dalās bažās, ka šāds gadījums nogalinās reklāmistu radošumu - neviens negribēs riskēt ar to, ka būs jāpārstrādā. Domāju, ka viens Briškens un viena CSDD to nevar panākt. Pieņemu, ka tik traki nebūs. Taču es būtu gatava derēt, ka vēlme sadarboties ar CSDD - ar partneri, kas var pamest zem riteņiem pēc tam, kad paši pieņēmuši rezultātu par labu esam - zudīs. To es arī novēlu. Ar neparedzamiem dalbajobiem nav jāsadarbojas.