Gastroenterologa imunitāte
Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta kopš maija stiķētā valdība, bet Smiltēns nostumts aizkrāsnē. No vienas puses - ko tik ilgi var čammāties? No otras puses - nekas ilgs tur nebija, tikai viena vasara. Un, ja kāds pateiks, ka Latvijā vasaras ir par garu…
Pēc valdības apstiprināšanas, protams, uzpeldēja dažādas diskusijas. Pirms tam tas īsti nevarēja notikt, jo ministru amatu kandidāti tika turēti valsts noslēpumā.
Pirmkārt, uzpeldēja ierosinājums vietām apmainīties Zemkopības ministram Krauzem ar KEVAM ministru Melni, jo pirmais kaut ko tomēr par vidi jēdz, jo regulāri runā ar savām bitēm. Piekrītu. Vajadzētu mainīties. Vēlams - divreiz dienā reibinošā rotācijā.
Otrkārt, bija viena diskusija, kas norisinājusies tikai manā galvā. Tiem politiķiem, kas rukā vairāk nekā 15 gadu, uzvārds jānobeidz ar izskaņu -paps. Piemēram, Auguļpaps. Viņš 2 reizes bijis labklājības ministrs, 2 reizes - satiksmes ministrs, un nu atkal atbildēs par labklājības jomu. Iespējams, citi papiņi to palaiduši garām, bet gan jau ir kaut kāda Narvesen akcija - sakrāj 5 ministra zīmodziņus un saņem hotdogu par brīvu!
Trešā diskusija bija par veselības ministra plānu apvienot nozares vadīšanu ar ārsta praksi. Ļaudis pauda sašutumu par to, ka Hosams Abu Meri, kurš vēl nav sasniedzis Meripapiņa līmeni, plāno turpināt darbu ar saviem pacientiem. Kā tā var! Tomēr es vēlos Hosamam paust atbalstu. Lai tik dakterē. Ministri nāks un ies, bet gastroeneterologu ir pārāk reti sastopami, lai varētu atļauties kāda ārsta rokas vienkārši sasiet. Gastroenterologi ir starp tiem, pie kuriem pierakstīties vienkārši nevar, un, kad zvani uz poliklīniku, sakot, ka vēlies šāda speciālista konsultāciju, otrā galā atskan smiekli. Es saprastu, ja Abu Meri būtu laifkoučs, projektu vadītājs vai kādas padomes loceklis - tad tiešām nevienam gabals nenokristu, ja viņš pārtrauktu darbiņu. Bet šajā gadījumā burtiski kāds gabals kādam var nokrist gan.
Vel vairāk - ne tikai jāļauj cilvēkam strādāt, bet jāļauj daudz kas vairāk. Jāveido Gastroentenerologa imunitāte. Tā būtu kas līdzīgs diplomāta imunitātei (var vest pāri robežai visādas cīgas, un neviens gailis pakaļ nedziedās). Piemēram, gastroenterologiem varētu ļaut braukt pālī. Viņi drīkstētu aukstajai zupai klāt likt kaut vai frī kartupeļus. Uz Dziesmusvētkiem ne tikai varētu ņemt līdzi raudošus bērnus, bet arī skaļi raudāt paši. Nesaņemtu pārmetumus, ja skaļi pateiktu, ka hokejs ir sūds. Tikai nevajag piesolīt izdienas pensiju. Jo tas nozīmē, ka šie agrak beigs darbu. Gluži otrādi - gastroenterologiem pensijas nevajag vispār, lai viņi būtu spiesti strādāt, līdz nāve mūs šķirs.
Jaunajā valdībā visiem vēlu veiksmi. Lai vismaz viens no viņiem beidzot izceļ kasi papildspēlē Džokers!