Jebatorijs valsts iestāžu gaumē
Decembrī oficiāli pirmoreiz dzīvē kļuvu par bezdarbnieci. Aizgāju no darba, kas man nepatika. Reģistrējot šo statusu, tiku informēta, ka mana konsultācija par darba meklējumiem un iespējām NVA būšot martā. Nobrīnījos, ka tik ilgi jāgaida, jo gan jau man būtu parādīts, kur, piemēram, kaut kādus kursus meklēt (jo es varēju atrast tikai angļu valodu un projektu vadību). Bet, kā ir, tā ir. Bija skaidrs, ka varu iztikt arī bez tiem kursiem un, kad pabāzīšu galvu virs ūdens, atradīsies kāds projekts, kam pielikt roku.
Tā arī bija. Mazliet atpūtos, atguvos, sāku skatīties apkārt, un ar aprīli oficiāli atgriežos darbinieka statusā. Tomēr pagājušajā nedēļā saņēmu ziņu, ka nu man jāierodas NVA uz savu konsultāciju. Uzrakstīju, ka paldies, konsultācija nebūs nepieciešama, jo no aprīļa atsāku strādāt. Bet mani informēja, ka esot jāierodas atrādīties obligāti, jo citādi par pēdējo mēnesi nesaņemšu pabalstu. Tā kā NVA atrodas apmēram 80 metru attālumā no manas dzīvesvietas, nolēmu, ka aiziešu ar.
Aizgāju. Konsultantes kabinetā pavadīju apmēram 1 minūti. Viņa pārliecinājās, vai es biju tā, kura rakstīja, ka atsāk darbu, ielika ķeksīti, novēlēja veiksmīgu dienu un karjeru, kā arī nopūta, ka neko darīt, tādi noteikumi, ka jāatnāk tik un tā. Pēc tam vēl 2 minūtes biju tualetē. Bija ok. Taču pieņemu, ka sava pusstunda vai vismaz 15 minūtes bija rezervētas Elīnas Kolātes konsultācijai. Un te atbilde uz manu sākotnējo izbrīnu par to, kāpēc konsultācija jāgaida tik ilgi. Nu, tāpēc arī jāgaida - jo uz to obligāti jāierodas arī tiem, kam tā vairs nav vajadzīga.
Šodien mana māsa, kuras meita nu jau iet bērnudārzā, saņēma ziņu no VSAA. Viņai tagad ir jāatrod kaut kādi dokumenti par 2021.gadā veiktiem autordarbiem, par ko saņēmusi autoreni, būdama bērna kopšanas atvaļinājumā. Jo pastāvot iespēja, ka pabalsts aprēķināts nepareizi. Pirmkārt, ja aprēķinājāt nepareizi, paši vainīgi, nāksies pieciest. Ko - man varbūt zvanīs Bite un teiks, ka 2017.gadā nepareizu rēķinu atsūtījuši, un tagad būs jāatmaksā trūkstošie 50 centi? Nē, ja šāda kļūda radusies, tad tā ir jāaizmirst. Otrkārt, šis labi ilustrē jebatoriju, ko pati valsts sev pagatavojusi. Labi būtu tad, ja varētu būt BKA un strādāt, ja grib un cik grib. Tiklīdz ir ierobežojumi, kādam tas ir jāuzmana. Un tad pēc 2 gadiem jāzvana un jāprasa: “Labdien, vai jums ir pieņemšanas - nodošanas akts par darbu, kuru pati vairs neatceraties? Un vēl redzam, ka 4.aprīlī pirkāt tomātus - vajadzēs čekiņu.“ Mana māsa ir likumpaklausīgs cilvēks un gan jau iztērēs dažas stundas, lai kaut kādu papīru atrastu. Kādu stundu uz šo iztērē arī VSAA darbiniece, jo vajadzēs jau arī to visu pārbaudīt. Un tad jau redzēs - varbūt sanāks patrobelēt arī darba devēju, lai būtu pilnīga vienlīdzība.
Pērn saņēmu ziņu no VID, ka esmu saņēmusi dividendes no Lietuvas uzņēmuma 50 centu apmērā. Par tām man nekāds nodoklis nav jāmaksā, jo jau automātiski atskaitīts. Taču esot svarīgi to deklarēt, lai visi papīri būtu kārtībā. Tā kā es nezināju, kā to izdarīt, konsultante pavadīja kādu pusstundu no sava laika, lai palīdzētu man veikt šo bezjēdzīgo darbību. Arī viņa pati atzina, ka jēgas nekādas, jo man nekas nav jāmaksā, par visu jau sen samaksāts. Bet noteikumi ir noteikumi. Pieņemu, ka kāds, kuram bija kas jēdzīgs jautājams, tikmēr VID konsultāciju tālrunī klausījās Bēthovenu vai ko nu tur dod.
Visās trijās nosauktajās valsts iestādēs strādā lieliskas konsultantes. Esmu saskārusies tikai ar tādām. Vienmēr, kad bijusi darīšana klātienē vai telefoniski, visu izskaidro ļoti saprotami. Un VSAA atbildes e-pastos vispār ir augstākajā līmenī - tur parasti uzraksta kaut kādu MK noteikumu numuru, tad to citē un pēc tam izstāsta cilvēku valodā, ko tas īsti nozīmē. Lieliski. Domāju, ka šīm darbiniecēm pašām besī, ka jādara šis sviests - jāpiesienas par kaut kādu autoreni, kas maksāta pirms diviem gadiem, māmuļai, kura iedomājusies piestrādāt. Gan jau pati konsultante bijusi šajā lomā vai arī kāds viņas ģimenes loceklis. Bet noteikumi paliek noteikumi, un darba pienākumi paliek darba pienākumi.
Tāpēc dusmoties uz konsultantēm nevajag. Paldies, ka viņas ir, jo dažkārt tiešām spēj palīdzēt. Taču tik daudz viņu laika tiek pātērēts muļķībās, kas ir krietni sliktākas par valsts iestāžu darbiniekiem piedēvēto nemitīgo kafijas dzeršanu un kūciņu ēšanu. Manis pēc lai dzer to kafiju un ēd eklērus - tas vismaz nevienam netraucē. Kas jādara? Jāmaina tiesību akti, kas šīm darbiniecēm liek nodarboties ar muļķībām. Kam jāmaina? Gan jau attiecīgajām ministrijām. Kas jādara pašām valsts iestādēm (to vadītājiem/vadītājām)? Jāiet pie savām ministrijām un jāsaka - ei, džeki, mēs te ikdienā ar šito strādājam, šitā nevar, tas neiet cauri, mainām. Paldies par uzmanību!
Ja vēlaties mani atalgot par ciešanām, var iemest kādu monētu manā ubaga tarbā. No šīs naudas izmaksāšu sev algu un līdz ar to - augstākos iespējamos nodokļus. Jo kādam taču tās valsts iestādes ir jāuztur!