ĶEKSI IELIKI?

Ienākumu deklarācijas iesniegšana

Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas pēc teātra izrādes kādu laiku vēl sēž beņķī un pagaida, kad lielais cilvēku daudzums noskries, lai varu bez stāvēšanas rindā garderobē dabūt mēteli. Tāpat savu ienākumu deklarācijas Valsts Ieņēmumu dienestā es sniedzu tagad, nevis 1.martā. Sākšu ar to, ka vispār ļoti novērtēju, ka šo Latvijā var izdarīt attālināti. Citās attīstītās valstīs tas nemaz nav tik pašsaprotami. Jā, varētu būt EDS smukākā krāsā un ar Maikla Džeksonu mūziku fonā, bet tas, ka vispār tāda sistēma ir, ir zajebis. Paldies!

Ienākumu deklarācija ir lielākā čeku loterija Latvijā, un to, vai būsi plusā vai mīnusā, iepriekš var paredzēt tikai tie, kas ir grāmatveži sirdī vai prātā. Bet visi zina, ka viss atkarīgs no Ķekša. Ja ir parāds, tad Ķeksis nav bijis savā vietā. Ja pārmaksa, tad Ķeksis bijis pareizā vietā un godam pildījis savu pienākumu. To, kas tas par Ķeksi un kur viņu bāzt, dažreiz zina grāmatveži. Bet visi zina, ka Ķeksim ir nozīmīga loma loterijas rezultātā, un ar Ķeksi jokot nevajag. Man Ķeksis bija pareizā vietā, urrā!

Tomēr es, azartisks cilvēks būdams, nolēmu turpināt un likmes paaugstināt. Gāju uz raundu “Attaisnotie izdevumi”. Nesen uzzināju, ka varu uzskaitīt ne tikai savus veselības aprūpes izdevumus, bet arī bērna bērndārza un pulciņa izmaksas. Urrā! Tas man nozīmētu savadīt izdevumus apmēram trīs štuku apmērā. Kas nozīmē, ka atpakaļ dabūtu kaut kādus 600. Tur jau divreiz uz Rimi var aiziet! Vēlāk uzzināju, ka bērnudārzu tomēr neapmaksā, bet tikai pulciņus. Ok, Rimi nespīd, bet tik un tā patīkami. Tur man sanāktu tikai daži mēneši ar pulciņiem, bet labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Liels bija mans pārsteigums, kad uzzināju, ka iesniegt var izdevumus, kas nav lielāki par 600 eiro. Nu, iesniegt var, bet par to, kas virs 600, naudu atdos pēc gada. Un, ja vēl būs palicis, tad vēl pēc gada. Baigi uzkrāt nevar, jo (spriežot pēc tvitera balsojuma) pēc trīs gadiem viss dzēšas. Man vēl šoreiz tas ir ok, jo pulciņu rēķini man ir tikai par 3 mēnešiem. Tur tie 600 arī salasās. Taču šajā gadā stabili pārsitīšu šo summu, turklāt tā kārtīgi. Izglītības nozarē tas nav nekas ārprātīgs. Tik maksā lietas. Kad mācījos poļu valodu, viena nodarbība maksāja 25 eiro. Mēnesī tie būtu 100, gadā 1200. Paskatījos, ka, piemēram, LU Vides zinātnes bakalaura programmas mācību maksa ir 2200 eur gadā. SSE Rīga piedāvā MBA programmu par 18500 gadā. Ja tādu paņemtu, tad būtu nepieciešami 30 gadi, lai valsts varētu atmaksāt man nodokļus. Taču tā laime nemaz nepienāktu, jo pēc pirmajiem 3 gadiem šī pārmaksa dzēstos. Ar to vēlos sacīt, ka summa 600 kā limits varbūt bija pieņemama kādā 1993.gadā, bet ne mūsdienās. Tas limits ir kļūda.

Un kāpēc šāds limits vispār ir? Vai ir risks, ka iedzīvotāji kaut kā krāpsies? Tas taču nav PVN! Ja zināt shēmu, kur jāliek Ķeksis, lai šo naudu dabūtu, pirms tam piecreiz vairāk nesamaksājot, dodiet ziņu!

Otrs variants ir nevis mainīt limitu, bet vienkārši tad nemāžoties ar kaut kādiem attaisnotajiem izdevumiem. Kas tas vispār ir? Ja šie (izglītība un medicīna) ir attaisnotie, tad kas ir neattaisnotie? Ēdienam nav attaisnojuma? Apģērbam nav attaisnojuma? Nu, alkohols ir neattaisnotais jeb vainu pastiprinošais izdevums, tāpēc tam jau ir akcīze. Vajadzētu arī bulciņām.

Tomēr, ja galīgi negribas klausīt maniem viedajiem padomiem (atmest attaisnoto izdevumu griestus vai vispār beigt māžoties ar kaut kādu čeku stumdīšana šurpu turpu), ir jārada vienlīdzība. Tieši pēc šāda principa jārīkojas tad, ja iedzīvotājam ir radies nodokļu parāds. Piemēram, ja cilvēks nav pareizi ielicis Ķeksi, kā rezultātā parādā visai sabiedrībai 3000, vajadzētu noteikt limitu, ka vienā gadā drīkst samaksāt ne vairāk kā 600 eiro no šī parāda. Pārējais pārceļas uz nākamo gadu. Un, tā jau varētu līdz galam arī samaksāt, taču – hoplā – pēc trim gadiem parāds džēšas. Neko, atvainojiet, godīgais parādu atmaksātājs kļuvis tīrs! Par vienlīdzību!