Saskaņas kongress
Augšāmcelšanās
Sestdienu iesāku ar to, kas man sapņos rādījies pēdejos 5 gadus – ar ierašanos partijas kongresā. Uz to mani aizveda kāds Kremļa aģents, bet pie ATTA centra foajē mani, māsu Sarmīti un Latvijas avīzes Ināru Egli sagaidīja Sandris Bergmanis – sportiskas miesas būves kungs, kurš mūs laipni aicināja reģistrēties un piesolīja tūliņ izdrukāt dzeltenu lapiņu, kas mūs pasargātu no apsardzes bardzības. Kaut kāda kongresu apmeklēšanas pieredze man ir. Nekad, nekad neesmu piedzīvojusi, ka būtu tāds sulainis, kas sagaidītu žurnālistus un citus dīkdieņus. Vēl vairāk pieredzējusi kolēģe Ināra papildina, ka tā dara arī Arno Pjatkins no Reģionu Apvienības. Visu cieņu! Bet tas, Arno, nemaina faktu, ka pirms 15 gadiem apsolīji uz teātri aizvest Aneti Konsti, kas vēl aizvien nav noticis.
Bijušais Rīgas Satiksmes platīna līmeņa konsultants Bergmanis atbalsta mūsu ideju iet iedzert kafiju, taču viņš nezina, ka ideju nav iespējams īstenot, jo kafijas nav. Nav arī uzkodu. Bet, balstoties iepriekšējā pieredzē, esmu ar badu Saskaņas kongresā rēķinājusies, tāpēc man līdzi ir 2 banāni un maza šokolādīte. Gatavojies ir arī Nils Ušakovs, kam līdzi divlitrīgā kola. Pie mūsu prominenču galdiņa sēž arī kongresu tvitera apskatnieks Didzis V., kurš, paldies dievam, no piedāvātā banāna atsakās. Tas nozīmē, ka vienu varu iedot māsai. Kā tad mēs citādi dalītu?!
Nedēļas vidū Rēzeknes un Ludzas nodaļas aicināja kongresu boikotēt [1], bet, pavei, Rēzeknes nodaļa bija ieradusies pat visai kuplā skaitā - tik kuplā, ka, taisot kopbildi, tika noklāts viss elevators. Malači! Vienīgi Bartaševics nav atbraucis. Var saprast. Tik agrā sestdienas rītā būtu bīstami braukt, jo tagad jau par braukšanu pālī var atņemt tačku!
Kongresu kā parasti atklāj ar (Latvijas) himnas atskaņošanu. Tagad naudu ir galīgi švaki - pēdējā Saskaņas kongresā, kurā biju, to dziedāja Samanta Tīna, šoreiz vienkārši dīdžejs nospieda “Play”. Pēc tam kongresu ar savu runu atklāj Jānis Urbanovičs jeb Urbis, kas pastāsta, ka kongresam vajadzēja būt jau 26.novembrī, taču tobrīd tika meklēti vainīgie un tik ātri nevarēja atrast. Tagad ir skaidrs, ka Saskaņas nelaime ir viņš pats un citu vainīgo nevajagot meklēt. Tālāk seko garš penteris par to, kā notika biedru pārreģistrēšana. Šī formula bija nesaprotama, bet pārliecinoša. Pēc šī skaidrojuma, ja galīgi darbiņš neatradīsies, Urbis varētu veidot VID EDS podkāstu. Savu grēksūdzi Jānis nobeidz ar aicinājumu ar latviešiem runāt latviski, jo tā pašiem paliks labāk.
Nils Ušakovs arī atvainojas. Bet pie viena teic labu par aizgājēju Elksniņu – mēs čomi, cienu Tavu viedokli, lai veicas. Bet Rēzeknes Bartaševics gan esot lohs – vai nu brauc uz kongresu un pasaki visu sejā, vai ej prom no partijas kā Elksniņš! Mīkstais!
Ušakova runā mijas atvainošanās ar nākotnes plāniem. Nila iecerējis zvanīt bijušajiem biedriem. Uzmanīgi ar zvanīšanu bijušajiem, Nil, uzmanīgi! Un visi partijas tēriņi (piemēram, rēķins par zvaniem bijušajiem) turpmāk būšot atklāti uzrādīti mājaslapā. Jūsu uzmanībai – partijas mājaslapa:
Nils ilgi ir noturējies, bet tomēr pāriet uz krievu valodu, jo Briseli, šķiet, nav skārusi kampaņa “Atkrievisko Latviju!”. Ņils stāsta, ka Latvijā 69% ir latvieši, bet 31% krievvalodīgie. Interesants vienādojums, kurā nez kāpēc nav iekļauti tie, kas nav ne latvieši, ne krievvalodīgie.
Revīzijas komisijas vadītāja Jeļena Toca noskaita revīzijas komisijas parasto penteri, par kuru Urbis ir samērā priecīgs: “Tā kā ieteikumi griezties prokuratūrā neizskanēja, iesaku strādāt tālāk.” Piekrītu, ka tas ir augsts rādītājs!
Pirms kongresa izskanēja baumas, ka būšot cīņa par priekšsēdētāja posteni starp Nilu Ušakovu un Regīnu Ločmeli. Un nu arī Regīnas kārtā uzstāties. Viņa nopeļ partiju par pārāk stipru personības kulta attīstīšanu. Tajā brīdī viņai fonā ir prezentācija par Regīnu Ločmeli ar skaistu bildi. Viņa – personības kulta pretiniece – ir vienīgā kongresa dalībniece, ko var redzēt ne tikai uz skatuves, bet arī fotkā. Daļa Regīnas prezentācijas ir krieviski, daļa latviski. Tāpat arī pats kongress ne pārāk ieklausās Jāņa Urbanoviča aicinājumā runāt ar latviešiem latviski, jo tā paši jutīsies labāk. Ločmeles kundze savā runā atklāj, ka partija izdzīvos, jo partijas pamatā ir cilvēki, un cilvēku nogalināt nav viegli . Ja nav pieredzes, tad tiešām tas ir sarežģīti, tāpēc ieteiktu pakonsultēties pie vladimira putina – viņš gan jau ar padomu neskoposies.
Regīnai ir daudz ideju, kā mainīt partijas un visas Latvijas dzīvi. Viens no soļiem – “politiskās cīņas formu maiņa”. Jaunā formā būšot demonstrācijas un piketi. Biedri, tā nav nekāda politiskās cīņas formu maiņa. Jūs vienkārši netikāt Saeimā, tāpēc politiskās cīņas forma “Saeimas darbs” vairs nav iespējama, nevis nu tiek baigi mainīta forma, jo Saskaņa apkopojusi spožākos prātus. Regīna runu noslēdz, paziņojot, ka Saskaņā ir sasniegta pilnīga saskaņa, tāpēc būs nevis cīņa starp Regīnu un Ņilu, bet gan uz priekšsēdētāja amatu kandidēs 3 līdz priekšsēdētāji reizē – Nils, Regīna, Andris (Morozovs). Un tie strādās iekļaujoši, lai nebūtu tā, ka sākas karš un Urbis uz savu galvu pasaka, ka ir krievija ir agresors.
Debatēs Aleksandra Semendjajeva piesaka, ka tūliņ paziņos, kāpēc Saskaņa pakāsusi vēlēšanās. Atbilde uz šo jautājumu tiek klāstīta krieviski. Īsti nesaprotu, bet zinu, ka tur bija vārds “urod”. Skaidrs, ka Urbanoviča autoritāte partijā ir sagrauta, jo neviens baigi neklausa viņa padomam runāt latviski ar latviešiem (piemēram, ar viņu pašu).
Daudz atvainojas arī Guntars Jirgensons – džeks, kurš partijas ģenseka godā bijis 13 gadu. Ilgāk esot nomaucis tikai Brežņevs. 13 gadi – tas ir ļoti daudz. Tik daudz, ka Guntars var paststīt, ka Rainis nemaz baigi labs sociāldemokrāts nebija, bet kaut kāds lohs. Kongress sācies 11:00, tagad ir 12:20, un zālē sāk ost pēc cigaretēm.
Es visvairāk gaidu Nikolaja Kabanova uzstāšanos. Manuprāt, kolorīts džeks – viņam reiz draudējusi izslēgšana no partijas par kaušanos kādā neformālā pasākumā, ko viņš noslēdzis, izlecot pa logu [2]. Kabanovs norāda, ka Regīnas ideja taisīt protestus ir garām, jo viņš negrib būt parionete Sputnika sižetos par briesmīgo Kariņa – Levita režīmu. Nu gan laiki pienākuši! Kabanovs aicina neatdoties kremļa propagandai!
Boriss Cilēvičs ir viens no tiem, kas runā par vērtībām, kā arī atgādina: “Partija nav cilvēku grupa, kas grib tikt tikai pie amatiem valsts pārvaldē.” Pareizi – ir taču arī iespējas pašvaldībās! Boriss norāda, ka jātiek skaidrībā, kādas vērtības tad partijā būs. Nevar būt par zinātni, bet tajā pašā laikā balsot par antivakseru priekšlikumiem. Nevar būt par minoritāšu tiesībām, bet tajā pašā laikā balsot pret partnerattiecību likumu. Un nevar būt gribēt normāls, bet brāļoties ar Šlesi, kas ir slavens antivakseris un homofobs. Viena no jēdzīgākajām runām. Apmēram tās laikā man banāni jau apēsti un arī paliek vēsi. Vajadzēja ņemt līdzi arī guļammaisu, jo ir ne tikai vēsi, bet arī virsū mācas miegs.
Mazliet uzmundrinošs ir sportiskās miesas būves sulainis Sandris Bergmanis, kas debatēs atklāj, ka iepriekšējā dzīvē bijis karavīrs. Loģiski - ja Urbanovičs minēja, ka Pareizticīgo baznīca iet prom no Maskavas draugiem, tad nekas cits neatliek kā pievērsties hinduismam. Sandris atklāj hinduisma pamatus – esot iespēja pārdzimt no jauna. Lai nebūtu tikai tukšas jūtas, kungs arī parunā par cipariem. Latvijā esot 37% krievvalodīgo. Pirms dažām stundām vēl bija 31%. Uzmanību, viņu skaits strauji aug un visticamāk šī raksta rakstīšanas laikā ir sasniedzis jau 150%.
Debates beigušās, un Urbanovičs ar saukli “Kā man patīk vadīt kongresu!” turpina. Nu ir jāmaina statūti. Statūtus mainīt nav nekāds joks. Un nešķiet, ka biedri iepriekš būtu jaunos statūtus redzējuši. Bet Urbis ir pārliecinošs – davai, davai, tagad lasīt nevajag, jaunie statūti baigi labi, kurš pret? Jauno statūtu skaidrošana tomēr nav grūtākais darbs. Grūtakais ir izskaidrot, kā noritēs aizklātā balsošana. Redz, Saskaņā tā iepriekš nav bijusi. Iepriekš bijis tā – piedāvā gatavu komandu, kas varētu būt valde. Un tad, paceļot roku, nobalso par un pret. Šoreiz pirmie biļeteni, ar rokām vairs nepietiek. Uz partijas spici pretendē troika “Regīna, Nils un Andris” un viņiem pretim stājas Igors Pimenovs, kurš ir pieredzējis politiķis, bet nekad ne ar ko nav izcēlies. Balsošanas organizētāji vēl nav vienojušies par to, kā tieši izskatīsies biļeteni – vai tur pie katra kandidāta būs viens vai divi rombiki, un vai šajos rombikos jāvelk tikai krusts vai var arī vilkt mīnusu. Neizpratne ir arī biedram Edgaram, kurš nezina, ko darīt, ja 2 no troikas patīk, bet 1 nepatīk. Urbanovičs viņam paskaidro, ka ir 2 izvirzījumi un nevajag tajos izvirzījumos maisīties. Ja nepatīk, lai veido savu izvirzījumu kaut vai no 4 vai 5 cilvēkiem. Urbanovicš pie viena aizrāda Edgaram, ka, 4 gadus strādājot Saeimā, šito vajadzeja apgūt! Balsu skaitīšanas komandas vadītājs Tutins gan aizrāda Urbim, ka biļetenam jāizskatās citādi. Jo vēlāks, jo vairāk šķiet, ka Urbim drusciņ jau piebesījusi šī demokrātijas spēlēšana un viņš sāk rūgti nožēlot savu saukli “Ka man patīk vadīt kongresu!”. “Es esmu priekšnieks, darīsim, kā es teikšu!” - Jānis aicina nečakarēt kongresu. Un balsošanas pamācībā viņš uzsver, ka tas, kur ir rombiks un kur krusts, nav svarīgi: “Ja tu zini, ko tu gribi, tu nekļūdīsies!” Ja galīgi darbiņš neatradīsies, Urbanovičam būs atvērtas durvis jebkurā iedvesmas uzrunu konferencē.
Uz beigām Urbanovičs pierāda, ka runāšana latviski palīdz pašam justies labāk - viņš runā krieviski arvien vairāk un proporcionāli viņa garastāvoklis kļūst drūmāks. Turklāt laiku pa laikam kāds no jauna sāk meklēt vainīgo pie visām nelaimēm. Bet Urbanovičs taču kongresa sākumā jau sacīja, ka vainīgais ir viņš un cits vainīgais nav jāmeklē. Un arī ēst gribas! Jau dzirdot, kā burkšķ delegātu vēderi, Urbanovičs aicina nu gan doties ne tikai uz blakustelpu balsot, bet arī aiziet uz Lido vai izsaukt Woltu, jo paredzēts pusotras stundas pārtraukums. Šo tomēr izmantoju, lai dotos prom pavisam, jo tas, ka par valdes līdzpriekšsēdētājiem kļūs troika, bija skaidrs. Un, kaut arī paredzēju, ka pēc juceklīgās balsošanas apmācības būs ļoti daudz nederīgu biļetenu, tik traki nebija - savi klasiskie desmit, padsmit procenti kā parastā kongresā (kas gan ir padsmit reizes vairāk nekā Saeimas vēlēšanu balsotājiem). Visu cieņu! Lai troikai veicas, un klausiet Urbanoviču, runājiet latviski!
Avoti:
2. https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/elina-kolate-latvijai-savs-dolfs-lundgrens-velreiz-urra.a69043/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme