Šobrīd māmuļa [1], kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA), drīkst piepelnīt vienu minimālo algu mēnesī. Ja sanāk vairāk, tad hujaks – saņemsi nevis pilno pabalstu, bet gan tikai 50% (līdz šim gadam bija 30%). Tomēr daudzas māmuļas izvēlas kaut ko strādāt, kopā ar klientiem/darba devējiem izshēmojot, kā par to samaksāt. Vislielākajos zaudētājos paliek Valsts kase, jo bieži vien šīs shēmas saistītas ar skaidras naudas maksāšanu, no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Otrs variants ir samaksāt kādai uzticības personai, kas pēc tam naudu atdod māmuļai. Šajās shēmās ir piedalījušies un piedalās apmēram visi. Shēmas gudro gan valsts iestādes, gan privāti uzņēmumi, gan nevalstiskās organizācijas. Gan lieli uzņēmumi, gan sīki. Un var saprast šos darba devējus un/vai klientus – normālus darbiniekus ir grūti atrast. Un, ja viens no šiem normālajiem darbiniekiem grib turpināt nedaudz pastrādāt, bet uz papīra to nedrīkst darīt, jādomā, kā tomēr turpināt (sa)darbību.
Pati esmu bijusi gan šīs māmuļas lomā, gan t.s. naudas mūļa lomā. Kad pati biju BKA, drusku piestrādāju. Parasti sapelnīju dažus simtus mēnesī, kas bija pietiekoši maz (t.i. – mazāk par minimālo algu), lai neviens manu BKA piķi neņemtu nost. Bet dažreiz uzpeldēja pa kādam izdevīgākam projektam. Tad autorenes par maniem pakalpojumiem saņēma ģimenes draugs, kurš laiku pa laikam ieradās ciemos un no kabatas izvilka ar skaidras naudas tīstoklīti, kam apkārt aplikta matu gumija. Nelielās, bet tomēr sociālās iemaksas no šīm autorenēm, saņēma viņš, nevis es – darba darītājs. Bet ilgi nebija jābēdā, jo pēc dažiem gadiem jau pildīju naudas mūļa lomu kādai tuvai vaislas vecuma sievietei, kas bija BKA, bet gribēja strādāt. Un tad dabūju viņas sociālās iemaksas! Dods devējam atdodas!
Gribēt strādāt BKA laikā var vairāku iemeslu dēļ. Viens – dažiem bez darba ar pieaugušiem cilvēkiem iet ciet. To baigi vajag? Otrs – var vienkārši nepietikt ar BKA piķi. Baidos, ka Latvijā tas varētu būt visai izplatīti. Baigi vajag nabadzību ģimenē ar mazu bērnu? Protams, risinājums vienmēr var būt ātrie kredīti (Latvijā tos sauc sauc arī par Fintech vienradžiem), bet – vai to baigi vajag? Trešais – ja parasti strādā kā pašnodarbinātais vai savā viena cilvēka SIA (frīlanceris, kas maksā visus nodokļus), pa pusotru gadu, kurā neko nedari, var viegli pazaudēt klientus, jo viņiem, protams, pakalpojums ir vajadzīgs un viņi to meklē un atrod citur. Baigi vajag papist klientu loku, kurš gadiem būvēts? Protams, ir daudz māmuļu, kam tā nav – piestrādāt negribas un ir labi un droši. Ļoti labi! Prieks par šīm māmuļām. BKA ir labs instruments, kas ļauj saglabāt kaut kādus ienākumus un veltīt sevi tikai bērnam. Jā, es zinu, ka citās valstīs vispār nekāda normāla BKA nav. Bet mums nav jādomā par citām valstīm. Jādomā par Latviju un par to, kā panākt, lai māmuļas BKA laikā tiktu lolotas un cienītas tā, lai to gribētos atkārtot.
BKA, protams, laika ir šausmīgi maz. Nav tā, ka visu laiku to vien var darīt kā kaut ko drukāt, kamēr bērns tikai guļ vai spēlējas savā sētiņā (tā nenotiek). Taču tajā laikā uzplaukst brīnumainas pārvērtības, un māmuļa iegūst spējas strādāt neparasti efektīvi. Ja ir brīvas 30 minūtes, var paspēt sakārtot istabu, paēst UN uzrakstīt rakstu. Zinātnieki līdz galam to nav izpētījuši un aprēķinājuši precīzu skaitli, bet mājbūšana ar zīdaini ceļ darba efektivitāti vairākus simtus reižu, kā rezultātā faktiskā stundas likme var pārsniegt Latvijas vidējo stundas likmi vismaz 50 reižu.
Piebildīšu, ka BKA piķis rodas no māmuļas (māmuļas darba devēja) nomaksātajiem nodokļiem. Būtībā ir nopirkts pakalpojums “BKA piķis”. Un nevienam nevajadzētu pat interesēties par to, vai māmuļa pelna vēl kaut ko. Tas būtu tāpat kā Rimčikā nopirkt apelsīnus, bet pie ieejas sargs tos tomēr atņemtu, jo parādītos ziņas, ka man jau mājās ir daži apelsīni.
Manuneciloprāt, Valsts kasei ir labāk, ja strādā un maksā kaut kādus nodokļus, nevis nestrādā un nemaksā nodokļus.
Tas, protams, ir pozitīvi vērtējams, ka nu tām, kas iedomāsies strādāt un pelnīt vairāk par minimālo algu BKA laikā, izdosies saglābt 50%, nevis 30% BKA piķa [2]. Bet kāda starpība? Būtībā tas nozīmē to pašu – nedrīkst strādāt. Pieminiet manus video vārdus – shēmas turpināsies. Pavei, lai varētu no 30% uzbraukt uz 50%, valstij papildu būs jāiztērē 5 – 7 miljoni eiro gadā. Tas ir nieks. Aicinu Labklājības Ministriju vai skolēnus, kam padodas matemātika, aprēķināt, cik potenciāli varētu iegūt nodokļos, ja šāda ierobežojuma nebūtu vispār un māmuļas varētu bez slapstīšanās piestrādāt tik, cik uzskata par vajadzīgu un izdarāmu.
Man ļoti nepatīk shēmot un optimizēt. Man patīk, ja es vienkārši varu maksāt nodokļus. Dažreiz tie apjomi ir tik lieli, ka sāk likties, ka IIN un VSOAI [3] pa virsu vēl akcīze uzmesta. Bet man patīk, jo kādam jau jāsametas, lai kaut kas funkcionētu. Bet, redz, kad esmu jaunā māmuļa, kas no vienas puses ir svēto statuss, pēkšņi nedrīkst strādāt vairāk un maksāt nodokļos vairāk. Un pats trakākais, ka to gemoroju sagādā sabiedrības grupai, kura mums tik ļoti nepieciešama. Jo, ja nedzims bērni, nedzims bērni. Labāk varēja čakarēt dzīvi burlakiem. Piemēram, neļaut strādāt zagļiem [4]. Vai noteikt, ka cilvēki, kas izdzer vairāk par 5 alkohola vienībām [5], var saņemt tikai minimālo algu.
Tātad atbilde uz sākumā uzdoto jautājumu - vai māmuļām BKA jāstrādā - ir vienkārša. Tas jāizlemj viņām pašām, un nevienam nevajadzētu mēģināt to lemt viņu vietā.
Piezīmes:
1. Māmuļa šajā gadījumā ir sociāls konstrukts. Māmuļa var būt gan mamma, gan tētis – tas vecāks, kurš atrodas BKA.
3. Iespējams, burti sajaukti vietām. Šito nekad nezinu.
4. Kārtīgs zaglis sazagto deklarē.
5. To noteiks ar regulārām asinsanalīzēm.
Es BKA jau esmu absolvējusi, tāpēc - ja nolemsit mani atalgot par šo rakstu, par šo naudu izmaksāšu sev algu un augstākos iespējamos nodokļus. Un mani par to nesodīs!